English Latvian German Swedish Russian French Atpūtas komplekss «Rāznas gulbis»  

Rāznas ezers
Rāznas ezera zivju sugas
Retas putnu sugas nacionālā parka «Rāzna»
  Visam kādreiz ir bijis sākums. Arī pasakas sākas :”Reiz bija...”. Tāpat arī Rāznas dabas parkam ir savi pirmsākumi un ceram, ka pateicoties mūsu cilvēciskumam un sapratnei - arī laimīga nākotne!

Aptuveni ≈ 16 tūkst. gadu atpakaļ Latvijas DA daļā sākās ledāju atkāpšanās un teritorija pamazām atbrīvojās no ledus segas. Kā rezultātā izveidojās savdabīgs reljefs, ko šodien pazīstam jau kā dabas parka „Rāzna” teritoriju.

Lielais LiepukalnsLokālo ledusmēļu apstākļos veidojās Rudavas kalns – Lielā Liepu kalna – Asticu kalns, tāpat arī savu vietu atrada Rāznas ezers.

Izstrādājot nacionālā parka "Rāzna" individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus (MK noteikumi nr. 264, apstiprināti 2004.gada 8.aprīlī), tika noteikts dabas parka funkcionālais zonējums,jo dabas parkā ir konstatēti 14 Eiropas Direktīvas (92/43/EEC).

Rāznas ezers no MākoņkalnaKopējā nacionālā parka „Rāzna” teritorija ir 532 km² no kuriem 86 km² ( 18% ) sedz ezeru ūdeņi. Lielākais ir Rāznas ezers 57810 ha (kopā ar salam).

Parka teritorijā atrodas arī daudzi nozīmīgi dabas pieminekļi, no kuriem ievērojamākie ir Lielais Liepu kalns (289,3 m. v. j. l.), Dzirkaļu kalns (286,3 m. v. j. l.), Mākoņkalns ( 247,9 m. v. j. l. ) , kā arī vairāki valsts un vietējās nozīmes kultūrvēstures pieminekļi.

Pie Lielā LiepukalnaNacionālā parka „Rāzna” teritorijā meži aizņem aptuveni 20%. Iedzīvotāju skaits te sasniedz gandrīz 5000, kuri lielākoties nodarbojas ar lauksaimniecību.
 
Ja vēlies baudīt visu ko piedāvā daba, tad dabas parka teritorija ir īstā vieta, kura ļoti labvēlīga tūrismam un atpūtai. Te darbojas vairākas viesu mājas, atpūtas bāzes un kempingi, kas piedāvā dažādas aktīvās atpūtas iespējas.

Mākoņkalna pils sienaRāznas nacionālais parks saglabā dabas vērtības, kā arī ietver raksturīgo Latgales kultūrvēsturisko vidi, piemēram, par to mēs varam pārliecināties, redzot dažādus keramiskos izstrādājumus, kādi nav nevienā citā Latvijas novadā kā tikai Latgalē. Savukārt, mums ir dota iespēja arī iepazīt – gan retās augu sugas, piemēram, zaļo divzobi, dzelteno dzegužkurpīti, lielziedu uzpirkstīti u.c. , gan reti sastopamās un aizsargājamās putnu sugas, gan zivju sugas, kā sniedze, repsis, sīga, platgalve, akmeņgrauzis u.c.

Daba pati nāk mums pretī ar savu bagātīgo daudzveidību, mums tikai jāprot to sajust, saredzēt un izprast. Tikai tā mēs atklāsim neatklāto, iepazīsim neiepazīto !